Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Disertācijas
Pēdējās izmaiņas veiktas:
19.12.2012

Latvijas zinātniskās pētniecības virzienus vairākus gadu desmitus noteica valstī pastāvošās sociālpolitiskās norises. Valstī dominējošie ideoloģiskie strāvojumi nenoliedzami ietekmēja arī LU mācībspēku disertāciju zinātniskās izpētes tematu loku un tendences. LU Bibliotēkas krājumā atrodas nozīmīga LU intelektuālā īpašuma daļa: LU mācībspēku un LU aizstāvētās disertācijas un disertāciju kopsavilkumi  -  vairāk kā 3000  izdevumi. Piedāvājam nelielu ieskatu dažādos laika posmos  un zinātņu nozarēs tapušajās disertācijās un to tematikā. Izstādē apskatāmas 82 disertācijas, sākot ar 1926. gadu līdz pat mūsdienām.

Viens no Latvijas Universitātes pētniecības kvalitātes rādītājiem ir piešķirto zinātnisko grādu skaits. 1923. gadā Saeimā tika apstiprināta Latvijas Universitātes Satversme, doktora grāda iegūšanas kārtība un aizstāvētas jau pirmās disertācijas. Līdz 1944. gadam tika aizstāvētas 179 disertācijas.1 Lielākais disertāciju skaits aizstāvēts eksaktajās zinātnēs - medicīnā, inženierzinātnēs, ķīmijā. Izstāde sniedz ieskatu tā laika disertācijās, piemēram, ārsta prof. Kristapa Rudzīša  disertācijā, inženiera doc. Nikolaja Reinfelda tekstilrūpniecībai veltītajā disertācijā, kam ir pievienoti dziju paraugi, doc. Arvīda Lūša disertācija par permutablo funkciju teoriju un citās.  

Padomju okupācijas periodā marksisma-ļeņinisma ideoloģija skāra visas zinātņu nozares un pētnieki bija spiesti rakstīt par Latvijas Komunistiskās partijas vadošo lomu. Aktuālākā tēma vēstures nozarē bija Latvijas sociāldemokrātijas un Latvijas Komunistiskās partijas darbības un lomas izpēte, strādnieku un kolhoznieku loma sabiedrībā, inženieru un tehniskās inteliģences vieta sabiedrībā, rūpniecības attīstība un sociālistiskā industrializācija, cīņa pret buržuāzisko diktatūru. Piemēram, Sigurda Ziemeļa disertācija „Latvijas Komunistiskā partija kapitālisma ekonomiskās krīzes laikā un fašistiskā apvērsuma priekšvakarā (1930.-1934.)”. Disertācijās tika pārrakstīta vēsture, ievērojot partejiskuma principu. Liels skaits disertāciju tika aizstāvēts arī ekonomikas zinātņu nozarē, aptverot rūpniecību, lauksaimniecību un ekonomikas vēsturi. Piemēram, Latvijas finansu politiku starpkaru laikā pētījis Modris Šmudlers disertācijā „Buržuāziskās Latvijas valsts finansu politikas loma nacionālā ienākuma pārdalīšanā ekspluatatoru šķiru labā un darbaļaužu aplaupīšanā”. Pedagoģijas nozarē izstrādātie darbi bija domāti padomju valsts standartiem atbilstošas jaunatnes audzināšanai. Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu lokā bija tēmas, kas atbilda valdošajai marksistiski-ļeņiniskajai ideoloģijai. Mazāk izteikta oficiālās politikas ietekme bija jūtama dabaszinātņu jomā, un šajās disertācijās dominēja ikdienas saimniecībā aktuālas tēmas.2  

1991. gadā Latvijā sākās jauns posms zinātnisko grādu piešķiršanā. Sākumā notika Padomju Sociālistisko Republiku Savienības piešķirto zinātnisko grādu nostrifikācija. Pētniecība atbrīvojās no ideoloģijas spiediena, un radās daudz jaunu starpdisciplināru pētījuma virzienu.3  

Disertācijas skatīt šeit


1 Latvijā aizstāvētās doktora disertācijas (1923-1944) : bibliogrāfiskais rādītājs. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004. 91 lpp.

2 Šnē, Sigita.  Aspirantu zinātniskās pētniecības darbu tematika 1950.-1960. gadā. No:  Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. Nr.4, 2009, 114.-128.lpp.

3 Baltiņš, Māris. Par zinātnisko grādu aizstāvēšanu Latvijā XX gadsimta beigās un XXI gadsimta sākumā.  No: Latvijas Universitātē izstrādātās vai aizstāvētās disertācijas (1996-2005) : bibliogrāfiskais rādītājs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 5.-7.lpp.