Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Par izstādi

  

Latvijas Universitātes Bibliotēkas sagatavoto izstādi „Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi” papildina virtuālajā izstādē apkopotie vizuālie materiāli, kas atspoguļo Latvijas Universitātes1 studentu un mācībspēku studiju procesu, kā arī ikdienu un svētkus. Izstāde veidota par godu Latvijas augstākās izglītības 150 gadu un Latvijas Universitātes 93 gadu jubilejām.

Virtuālajā izstādē ,,Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi’’ aplūkojamas 520 vēstures dokumentu un fotogrāfiju digitalizētas lappuses, kas aptver laika posmu no 1920. gada līdz mūsdienām. Izstādē pirmo reizi vienkopus skatāmi unikāli fragmenti no 1928.-1939. gadu Latvijas dokumentālajām filmām, kurās iemūžināti svarīgi Latvijas Universitātes (LU) notikumi. Izstādes sagatavošanā tika izmantoti esošo un bijušo LU mācībspēku un darbinieku, kā arī LU Bibliotēkas krājumā esošie materiāli.

LU ir pirmā nacionālā universitāte Latvijā, kas atklāta 1919. gada 28. septembrī. Visus šos gadus tā kā vienīgā klasiskā universitāte Latvijā nodrošināja studijas un pētniecību humanitārajās, dabas, sociālajās zinātnēs, izglītības zinātnēs un medicīnā, kā arī šo nozaru mijiedarbību.2 Neskatoties uz laikmeta ideoloģijas noteicošo lomu visās dzīves jomās, LU šajos gados spējusi nodrošināt daudzveidīgu pētniecības un studiju procesu, kā arī studentu uzņemšanu studiju nodaļās3, kuras pastāvošai ideoloģijai nelikās nozīmīgas. Tā ir spējusi nosargāt nacionālās universitātes statusu, saglabāt universitātes tradīcijas, godāt latviešu valodu un kultūru, respektēt dažādu minoritāšu kultūru.4

LU šajos gados ir darbojusies dažādos virzienos, taču tā vienmēr ir bijusi līdere citu augstskolu saimē un tai ir piederējusi vadošā loma izglītības un zinātnes attīstībā. LU ir izglītības un zinātnes simbols, kas atpazīstams augstākās izglītības sistēmā.

Virtuālā izstāde LU saimei ļauj vēlreiz novērtēt brīnišķīgo iespēju strādāt LU akadēmiskajā vidē, atcerēties savus studiju gadus, pasniedzējus, esošos un bijušos kolēģus, personības, kas veidoja LU dzīvi un ieviesa jaunus pētniecības virzienus, sprieda par zinātnes un kultūras vērtībām, kuras savu aktualitāti nav zaudējušas arī mūsdienās.

Jubilejas reizē jāpiemin universitātes pirmās personas – rektori, kuri ir spējuši cauri gadu desmitiem saglabāt un nodrošināt LU intelektuālo vērtību pēctecību. LU pirmais rektors profesors Ernests Felsbergs 1920. gada 28. septembrī Latvijas Augstskolas gada svētku dalībniekus uzrunāja: „Spoža Augstskola, brīva Latvija allaž bij manas jaunības sapnis, bet toreiz šis sapnis likās esam tik tālu  no patiesības, ka nemaz necerēju, ka manā mūžā tas vēl varētu piepildīties. (..) pienācis laiks uz pagātnes drupām celt jaunu dižu kultūras ēku”.5 Profesora E. Felsberga doma aktuāla arī mūsdienās, kas sasaucas ar pašreizējā LU rektora profesora M. Auziņa paustām atziņām 2012. gada septembrī: „Laba izglītība maina cilvēku dzīvi, piešķirot tai jēgu un garīgu piepildījumu. Tāpēc, atzīmējot Latvijas augstākās izglītības 150 un Latvijas Universitātes 93 gadu jubileju, ir svarīgi katram sevī no jauna atklāt zinātkāri, kas dod spēku darboties savā un savas tautas labā”.6 

Izstādes veidotājiem bija svarīgi mūsdienu paaudzei atklāt to universitātes vēstures daļu, kas saglabājusies vecākās paaudzes cilvēku atmiņās un tā laika vēstures liecībās. Aicinām ielūkoties dažādu laikposmu liecībās, kuras atdzīvina mūsu universitātes vēsturi.

Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Universitātes personālu, un tajā izmantoti Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.
Paldies visiem, kas iesaistījās izstādes tapšanā!

Izstādes kuratore - LU Bibliotēkas direktores vietniece Mārīte Saviča.


1 Latvijas Augstskola (1919.-1923.), Latvijas Universitāte (1923.-1940.), Latvijas Valsts universitāte (1940.-1942.; 1944.-1958.), Rīgas Universitāte (1942.-1944.), Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (1958.-1967.), Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1967.-1990.), Latvijas Universitāte (1990.-pašlaik).

2 LU Attīstības koncepcija : apstiprināta Senāta 26.04.2004. sēdē, lēmums Nr. 244.

3 LU Filozofijas nodaļa tika slēgta 1940.g., atjaunota 1966.gadā; 1983.gadā slēgta un atsāka darbību 1986.g.

4 Saviča, Mārīte.  Latvijas Universitātes zinātne laikmeta liecībās : [elektroniskais resurss]. No:  Personība. Informācijas telpa : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007. gada 11.-12. oktobrī : konferences referāti [CD-ROM]. Rīga : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa, 2007. 1.-7.lpp.

5 Felsbergs, Ernests. Profesora Ernesta Felsberga runa Latvijas Augstskolas gada svētkos 1920. gada 28. septembrī. No: Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr.11, 1920, 483.lpp.

6 Vēliņa-Švilpe, Ilona. LU Bibliotēkas veltījums LU 93. gadadienai – izstāde „Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi”. No: Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. Nr.3, 2012, 8.-14.lpp.